Reti kurā mūsdienu mājoklī, birojā vai ofisā nevar atrast saimniecībā tik noderīgo priekšmetu, kā līmlentes. Līmlente jeb, kā to dēvē tautā – skočs –, var tikt pielietota visdažādākajos saimnieciskajos nolūkos – gan iepakošanai, gan kādu priekšmetu pielīmēšanai pie sienas, gan priekšmetu pasargāšanai no ārējās iedarbības, gan remontdarbu laikā. Mūsdienās ir pieejamas gan vienpusējās, gan divpusējās līmlentes. Ir pieejamas arī speciālas, personalizētās līmlentes ar īpašu, konkrēti klientam veidotu dizainu. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, līmlenšu izgatavošana ir kļuvusi ātra un kvalitatīva. Klients var pasūtīt sev vēlamo līmlentes dizainu un izvēlēties līmes stiprumu atkarībā no plānotā lentas pielietošanas veida.
Bet tagad ielūkosimies šī mūsdienās tik izplatītās un saimniecībā nepieciešamās preces vēsturē. Nosaukums, ko lietojam latviešu sarunvalodā,
skočs, ir cēlies no angļu valodas vārda skotch, kas tiešā tulkojumā nozīmē “skotu” – tādu, kas nācis no Skotijas. Taču tā nebūt nav, ka šāda veida lenta būtu izgudrota Skotijā vai to būtu radījis skotu tautības pārstāvis. Līmlentes izgudrošanas valsts ir Amerikas Savienotās Valstis un tas notika 1923. gadā, kad kāds jaunietis, bandžo spēlētājs, vārdā Ričards Drjū iekārtojās darbā par laboratorijas tehniķi kompānijā, kas nodarbojās ar smilšpapīra ražošanu. Kā vēsta leģenda, reiz Drjū, esot kādā automašīnu darbnīcā, pievērsa uzmanību tam, ka automehāniķiem, krāsojot mašīnas, sagādā problēmas precīza krāsojuma izveidošana robežvietās starp divām dažādām krāsām. Mehāniķiem nekādi neizdevās precīzas krāsojuma līnijas. Mehāniķi mēģināja dažādas metodes, kā norobežot krāsojuma vietas un panākt precīzu krāsojumu, tomēr ikreiz līnija sanāca neprecīza.
Drjū apsolīja krāsotājam, ka mēģinās izdomāt veidu, kā atvieglot krāsošanas procesu. Pēc vairākiem mēnešiem jaunietis atkal ieradās automašīnu darbnīcā un iedeva mehāniķiem aptuveni piecus centimetrus platu lentu, kuras sānos bija pielīmēti lipīgi plāksteri. Krāsotājs nolēma izmēģināt jaunievedumu darbā – viņš uzlīmēja lentu un plāksterus krāsojuma robežvietās un ķērās pie krāsošanas. Tomēr viss nebūt negāja tik gludi, kā cerēts – tikko kā krāsotājs uzsāka darbu, Drjū atnestā lenta atlīmējās, jo plāksteri lentas sānos nespēja noturēt visu lentas un krāsas svaru, kā rezultātā krāsojums atkal neizdevās tāds, kā cerēts.
Krāsotājs aplūkoja lentu un saprata, ka problēma, visticamāk, ir nepietiekamajā līmes daudzumā – Drjū ekonomijas nolūkos izmantoja parastu lentu ar lipīgiem plāksteriem tikai lentas sānos. Lai lenta turētos kārtīgi, būtu nepieciešams, lai visa lenta būtu noklāta ar līmi, nosprieda krāsotājs. Tā kā tajā laikā plaši bija izplatītas leģendas par skotu taupību un skopumu, krāsotājs nolēma pavilkt uz zoba jaunieti, sakot, lai tas aizsūta savu lentu atpakaļ skotu bosiem, un tie lai neskopojas, bet uzklāj uz lentas vairāk līmes. Tā, lūk, arī radās šis nosaukums skotch jeb skočs. Jaunietis paklausīja auto krāsotāja padomam un uzsāka darbu pie nepilnību novēršanas. Kā izrādās, nebūt nebija tik viegli panākt, lai līme uz lentas tiktu noklāta un turētos vienmērīgi. Taču neatlaidīgais darbs nesa rezultātu, un 1930. gadā tika radīts pirmais īstais lipīgās lentas rullītis. Lenta uz tā bija ūdensnecaurlaidīga, izturīga pret dažādām vides un temperatūru ietekmēm. Tieši tā, kā pazīstam
līmlentu arī mūsdienās – izturīga un praktiska. Līdz ar to sākās skoča vēsture. Sākotnēji šādas līmlentes izmantoja pārsvarā pārtikas rūpniecībā, aplīmējot produktu iepakojumus, taču laika gaitā tas ieguva arvien plašāku pielietojumu dažādās saimniecības jomās. Īpašu uzplaukumu lipīgās lentas lietošana piedzīvoja Otrā pasaules kara laikā, kad cilvēki ekonomijas nolūkos bija spiesti izgudrot dažādus lētus, bet saimniecībā nepieciešamus risinājumus. Tā līmlentes lietoja gan, piemēram, saplīsušu olu uzglabāšanai, gan dažādu saplīsušu iepakojumu saglabāšanai un daudzos citos nolūkos. Nu jau šāda veida lentām apritējuši gandrīz 85 gadi, taču tās joprojām ir ļoti pieprasītas un nekas labāks un praktiskās par to pagaidām nav izdomāts. Izskatās, ka tuvākajā laikā arī nebūs, jo līmlentas apvieno sevī praktikumu, ekonomiskumu, ērtu lietošanu un nepieciešamības gadījumā – arī dizaina elementu.
